Jau trīs mēnešus mana ikdiena aizrit pašā Briseles ekonomikas un tiesību zinātnes sirdī – pilsētas centrā, netālu no Eiropas Komisijas un Eiropas Savienības Padomes ēkām. Briselē esmu studiju praksē vienā no prestižākajiem advokātu birojiem. Ja tad, kad pirms pus gada sāku mācīties Rīgas Juridiskajā augstskolā, kāds būtu teicis, ka man būs iespēja strādāt pie vadošajiem advokātiem Briselē, es viņam nemūžam nenoticētu, jo man bija pārliecība, ka veicas tikai retajam un es jau nu noteikti nebūšu viena no tiem. Bet te nu es esmu. Esmu viena no tiem laimīgajiem, un man ir iespēja iziet praksi advokātu birojā Briselē. Es varu mācīties no pieredzējušiem un kompetentiem cilvēkiem un darīt tieši to, ko es tik ļoti vēlos darīt savā nākotnē.
Uzzinot, ka piedalos šajā projektā domāju, ka 26 nedēļas ir bezgalīgi daudz. Bet jo ilgāk esmu šeit, jo labāk saprotu, cik patiesībā tas ir maz. Diemžēl puse no man piešķirtā laika jau ir pagājusi, un man ir tāda sajūta, ka nepaspēšu izdarīt visu, kas jādara, iemācīties visu, kas jāiemācās, un apskatīt visu, kas jāapskata.
Pirmie divi mēneši aizritēja ļoti ātri, jo pavadīju tos iepazīstoties ar jaunajiem darba kolēģiem un darba apstākļiem, saprotot darba kārtību un aktualitātes, kam tieši man vajadzētu pievērst uzmanību, un prakses pienākumus kopumā. Izklausās jau, ka tas ir pavisam vienkārši. Tā arī sākumā likās, bet tā pavisam noteikti nebija. Viena lieta ir mācīties teoriju lekcijās, bet pavisam cita lieta ir pielietot to reālajā situācijā. Protams, Starptautiskās un Eiropas tiesības ir ļoti plaši jēdzieni un par tiem visu augstskolā iemācīties nevar, tādēļ man bija jāņem palīgā grāmatas un lasot jāmēģina saprast, kas apkārt notiek. Kad beidzot iejutos un sāku izprast visu lielo lietas būtību, mani sāka iesaistīt dažādos aktuālajos projektos – un tas ir aizraujošākās daļas sākums.
Mana ikdiena ir sekot līdzi jaunākajai informācijai par sankcijām pret Irānu, eksporta kontroli, embargo – nu vārdu sakot visam tam, kas man agrāk likās mazsvarīgs. Varbūt man tas viss šķita nenozīmīgi tāpēc, ka tās ir ļoti specifiskas nozares, kuras augstskolu studiju programmās apskata ļoti minimāli, tā vienkāršā iemesla dēļ, ka nepietiek laika un to ir tik daudz. Bet ar to vēl mani pienākumi nebeidzas. Es meklēju un analizēju jaunāko likumdošanu, judikatūru, arī atziņas un rakstus. Rakšanās informācijā un svarīgākā atlasīšana, manuprāt, ir vislabākais veids, kā izprast, kā darbojās Eiropas un Starptautiskās tiesības un cik ļoti viss ir savā starpā saistīts.
Dzīvei Briselē ir arī otra daļa – ārpus advokātu biroja sienām. Brisele ir ļoti skaista pilsēta ar savu šarmu un valdzinājumu. Brisele sevī iemieso divas pilnīgi atšķirīgas lietas: Eiropas institūciju kvartāls, kurā var redzēt visas skaistās un dažreiz mazliet drūmās augstceltnes, kuru sienas vienkārši kliedz – darbs, likums un karjera –, bet to visu līdzsvaro pilsētas centrs ar pazīstamajiem kultūras pieminekļiem, tostarp Grand-Place, Manneken Pis - strūklaka, kas attēlo visiem pazīstamo čurājošo puisēnu, La Monnaie - Briseles opera un Atomiums. Skaistie parki un skvēri padara Briseli valdzinošāku un es pat teiktu mazliet noslēpumainu. Starp visām likumdošanas ēkām no Briseles staro romantika. Grēks būtu nepieminēt gardās Beļģu vafeles. Gluži tāpat kā esot Itālijā obligāti ir jāpagaršo saldējums un esot Šveicē jānopērk nazis, Beļģijā ir jānogaršo vafeles. Ir jābūt tiešām rūdītam cilvēkam, lai paietu garām mazajiem stendiņiem, kuros uz vietas gatavo kraukšķīgās un gardās vafeles, jo to smarža ir neaprakstāma. Turklāt tās ir nopērkamas gandrīz uz katra stūra, kas šo uzdevumu padara vēl grūtāku. Arī kartupeļi frī ir ļoti iecienīta uzkoda vietējo vidū, un kā es uzzināju tie tika izgudroti nevis Francijā bet gan Beļģijā, par ko es biju mazliet izbrīnīta.
Brisele ir spilgta kontrastu pilsēta. Brisele ir vieta, kas man devusi pastāvību un neatkarību. Protamas, arī apziņu, cik patīkami ir strādāt starptautiskā vidē ar cilvēkiem, kuri ir speciālisti savā profesijā un kuriem patīk tas, ko viņi dara. Neapšaubāmi arī lielu pieredzi, daudz paziņu un vīziju nākotnei.
Vasaras skolā Udīne intensīvās diskusijās jau bija aizritējušas četras dienas, un bija klāt nedēļas nogale, kad tikām palai...
Šogad manas vasaras ceļš veda uz, kā runā, pasaules labākā baltvīna mājvietu - Udīni. Par pašu baltvīnu gan nedaudz vēlāk, bet ļ...
Offline
5. Septembrī, 18:09
| Vārda diena | |
|---|---|
| 18. Maijā | |
| Dzīvesvieta | |
| Publiskā adrese | |
| http://inculis.orb.lv | |